Brīnišķais haoss - Deli

Īstenībā savu ceļojumu jau iesāku 2012.gadā, kad kļuvu par studenti universitātē, kas atrodas Indijas metropolē – Deli. Vien izdzirdot šīs pilsētas nosaukumu, esi pārliecināts, ka tas ir kaut kas neparasts, kaut kas brīnišķīgs. Jo tur mīt vairāk nekā viens miljards cilvēku, tā ir milzīga pilsēta, tās kultūras īpatnībām nav robežu, to nav iespējams pilnībā aptvert laikam pat visas savas dzīves laikā. Tā ir prātam neaptverama. Pārāk dažāda, pārāk atšķirīga – pilnīgs haoss, bet skaists haoss.

Pirmais ar ko vēlos dalīties ir Lotosa templis, kas atrodas turpat Deli. Lotosa templis ir reliģioza celtne, bet tā nav paredzēta tikai indiešu dieviem, tajā saplūst visas pasaules reliģijas. Uz turieni dodas dažādu tautību cilvēki ar pilnīgi atšķirīgām ticībām un pārliecībām, lai katrs klusībā pie sevis parunātos ar savu dievu. Visi vienuviet, bet katram savs dievs. Pat islāmisti nemetas ceļos un neveic savu ilgo rituālo lūgšanas procesu, bet tāpat kā visi tikai klusībā parunājas un lūdzas.

Templis ir ļoti iecienīta tūristu vieta, bet es uz turieni devos nevis kā tūrists, lai ievilktu ķeksīti savā ceļojumu blociņā, bet ar sirdi! Gribēju just, kas tas ir, kā tas ir! Jau tālumā ieraugot templi, pārņem maģiska sajūta. Bet pirms ieiešanas, skudriņas pārskrien pār visu ķermeni. Templī drīkst ieiet tikai basām kājām. Visi netīrumi jāatstāj ārpus tempļa – gan tiešā, gan netiešā nozīmē. Un tad, tu ienāc templī – tu ienāc ziedā – lotosā. Jūtu, ka pazūd visas sliktās domas, jūtu svētuma un miera klātbūtni. Nekad nebiju redzējusi, ko tik neparastu – dažādas rases cilvēki vienuviet klusumā lūdzas un izrāda lielāko cieņu viens pret otru un pret otra reliģiju. Visaptverošais klusums ir brīnišķīgs. Lai arī paša tempļa iekšpuse  nepriecē ar skaistumu – ir redzamas konstrukcijas un pelēkās betona sienas, vienīgi krāšņa lustra tempļa vidū. Bet tas nav tik būtiski, te tāpat ir skaisti! Nav jāredz acīm, lai zinātu, ka tas ir brīnišķīgi.

Bet par templi laikam viss, drīzāk būtu jāizķidā Deli pilsētas īstā būtība – patiesā seja. Es, protams, par to nestāstītu, ja tā nebūtu mani savaldzinājusi, tāpēc aicinu doties ielās, Deli ielās.

Nu, ko, Namaste (laipni lūdzam no hindi val.) Deli! Šajā pilsētā noteikti noķersiet kultūršoku! Tā ir pilnīgi cita pasaule. Citi cilvēki, cits apģērbs, cita reliģija, citi uzskati, viss pilnīgi citāds, cits dzīvesveids. Pirmais, ko ieraudzīsiet, protams, ir indieši – daudz, daudz indiešu. Visi tumši un krāsaini, skaļi un bezkaunīgi, izpalīdzīgi un noslēgti, bet nepārspējami. Deli ielās mutuļo dzīvība. Indieši pamatā ir vieni lieli slinkuma maisi. Pamatā viņi čakarē baltos cilvēkus, jo uzskata viņus par dumjiem, zog un tirgo dažādas vajadzīgas un nevajadzīgas lietas. Viņi nekad nestrādās neviena labā, jo viņiem riebjas kundzība, labāk paši atradīs veidu kā nopelnīt. Un tāpēc ielās ir daudz dažādu tirdziņu – augļu, rotaslietu, gleznu, zīda šaļļu un daudzu citu lietu. Zīds, protams, te ir vislabākais! Jāizmanto iespēja par lētu naudu to iegādāties. Vienmēr jākaulējas, jo tas tur tiek darīts nepārtraukti. Nav neviena tirgoņa, kurš nekaulētos. Turklāt baltajiem cilvēkiem cenas tiek uzskrūvētas īpaši augstu, tāpēc jācīnās. Un jums pat nav jāzin hindi valoda, viņi lieliski pārzin angļu, kas noticis britu kolonizācijas dēļ ļooti senos laikos.

Apmeklējiet ne tikai indiešu tirdziņus, bet arī tibetiešu. Jā, neticēsiet, bet īsti tibetieši tur ir izveidojuši savu kvartālu. Tādu superskaistu un superinteresantu, un piebāztu. Tajā tiek tirgotas paštaisītas lietas – gleznas, rotas, apģērbi, ēdieni un viss cits, ko var izgatavot paša rokām vai pagatavot. Tibetieši ir ļoti laipni un draudzīgi, viņi parūpesies, lai esi garšīgi paēdis un iegādājies kādu nieku. Indieši neēd cūkgaļu, tāpēc to nebūs viegli iegādāties, bet, ja ļooti sagribēsies, tad tibetiešiem tās ir daudz! Tibetiešu kvartālu ir vērts ieraudzīt. Nu, baigi foršs tas ir.

Indieši ēd superasus ēdienus. Un tie nav gatavoti ar aso čili piparu, bet ar indiešu specifiskajām garšvielām.Tāds elles asums noteikti ir jāpagaršo, bet uzmanīgi, jo eiropieša kuņģim tas būs neliels šoks! Vai liels! Bet ir kas tāds, kas nesagādās vēdergraizes, drīzāk baudpilnu mirkli. Jāgaršo aloparata, ko varētu raksturot kā mīklas pankūku, kura pildīta ar sastampātiem kartupeļiem. Tā ir resna, eļļaina, bet ļoooti garšīga. Var ēst ar mērcītēm – viņu garšvielām. Mmm, verī teistī. Bet ēdiet ātri, citādi to jums var nozagt Deli pērtiķu bandas. Mazie pērtiķēni mīl nozagt kādu somu, gardumu vai nieku. Un, ja tas ir nozagts, to vairs neredzēt. Un neskatieties šiem negantniekiem acīs, jo viņi kļūst agresīvi. Labāk skatieties uz kamieļiem, kuru te ir nežēlīgi daudz. Tirgoņi no ciematiem savu preču transportēšanai izmanto tieši šos izturīgos dzīvniekus. Ar tiem var pat pavizināties. Bet pārvietoties pa pilsētu var arī ar tatu – dzeltenu, trīsriteņu taksi, kas ir mazs, lēts un žiperīgs. Indieši brauc kā traki, luksofori un zīmes tikai lieki aizpilda Deli telpu. Indieši šos ceļa regulētājus neredz vispār. Ja, paliek bail no tik intensīvas satiksmes, protams, var pievienoties indiešiem uz autobusu jumtiem un vilcienu sakabēm, kas laikam nav drošāk.

Tomēr, lai kur es pārvietotos, labāk izmantot kājas. Tā var ieraudzīt ko foršu, piemēram, indiešu ielu dejotājas, jo braucot to var pabraukt garām. Indiešu sievietes pie magnetofona dejo savas tradicionālās dejas. Tas ir tik skaisti – viņas piesit ar kājiņām, nospriego savus pirkstus un rokas, ar galvas kustībām un sejas izteiksmēm pastāsta dejas stāstu. Un to visu pavada smalkā rotaslietu džinkstoņa. Turklāt viņas rotājas ar krāsainiem tērpiem un hennas tetovējumiem. Hennas tetovējums ir neatņemams sievieties ķermeņa rotājums. Gandrīz visu indiešu sieviešu rokas un kājas rotā smalkās, skaistās hennas tetovējuma līnijas, kas no tāluma izskatās gluži kā mežģīnēs. Tādu rotājumu noteikti sagribas arī sev, tāpēc uz ielas, turpat pie tirdziņiem, indiešu sievietes par nelielu samaksu taisa to visiem gribētājiem. Pati to neesmu darījusi, jo man nepatīk hennas izbalēšanas brīdis, bet tuvākajā laikā to izdarīšu, jo tas ir skaisti. Un pēc tam ietērpšos sari – indiešu sieviešu nacionālajā tērpā, ko esmu jau darījusi vairākas reizes. Starp citu, esot Indijā, meitenēm obligāti, vienkārši obligāti ir jāpielaiko sari. Es pat nevaru paskaidrot kādēļ. Tā ir brīnišķīga sajūta, jūties kā īsta indiete, īsta sieviete, jā – austrumu sieviete. Un, tad jāiet meklēt kāds sultāns. Joks. Tātad, nevis jātaisa selfiji ar indiešiem, bet jāiejūtas viņu ādā – jāpielaiko viņu nacionālās drēbes. Un turpat dzīvojas arī sikhi. Tāpēc puiši var laikot turbānus un zobenus. Bet neaizraujas, jo sikhiem tie ir tērpa piederumi ar reliģisku nozīmi. Bet īsto Indiju, tās īstās tradīcijas var vērot indiešu kāzās. Ja ir iespēja, tad noteikti ir jāpiedalās. Tā ir brīnišķīga pieredze. Daudz krāsu, daudz cilvēku, daudz deju, daudz dziesmu un daudz prieka un mīlestības. Turklāt tās parasti notiek naktī. Tik maģiski un romantiski! Indiešiem viss ir maģisks, neparasts un romantisks.

Uhh, Deli ir skaista, lai arī netīrīga, bet skaista. Tā ir cita pasaule. Pilnīgi viss ir kaut kas atšķirīgs no ierastā. Deli piepilda sirdi! 

Hindi valodā es atvadītos ar alvida, bet paši indieši saka BYE! :) Uz tikšanos Deli!

Viktorija (21)